Aktualitātes

Piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam: tendences Vidzemes nekustamo īpašumu tirgū

niv 01

Covid-19 pandēmija ir radījusi ne vienu vien izmaiņu mūsu dzīvesveidā un lēmumu pieņemšanā, tostarp arī par nekustamā īpašuma iegādi. Kādas patlaban ir tendences Vidzemes nekustamo īpašumu tirgū, bet kādas iezīmējas prognozes nākotnei – stāsta nekustamā īpašuma uzņēmuma LVKV valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.

Katrai krīzei raksturīgas atšķirīgas iezīmes, un patlaban novērojamas pavisam citādas tendences nekā iepriekš. Izmaiņas galvenokārt skar Vidzemi – Valmieru, Cēsis un Smilteni, kur par dzīvojamām mājām un brīvdienu mājām pastiprināti interesējas gan paši vidzemnieki, gan rīdzinieki.

"Ja 2010. gadā cilvēki plūda prom no Vidzemes – gan uz Rīgu, gan uz ārzemēm darba meklējumos –, tad tagad jau vairākus gadus saskaramies ar kardinālām izmaiņām pieprasījumā pēc brīvdienu mājām Vidzemē. Divos gados gandrīz viss ir "izslaucīts", un šī tendence turpinās – šobrīd piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam," stāsta Biernis.

Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. "Ja agrāk varēja brīvi ceļot un izmantot atvaļinājumu ārzemēs, tad tagad cilvēki bija spiesti domāt, kā un kur atpūsties tepat. Tie, kas nevarēja iekļauties Pierīgas nekustamo īpašumu cenās, sāka skatīties uz Vidzemes pusi – vai tā būtu maza vasarnīca vai kārtīga lauku māja, pieprasījums palielinājās līdz pat četrām reizēm. Es domāju, ka šī tendence ir nostiprinājusies un paliks, jo neviens nezina, kā Covid-19 ierobežojumi turpinās mūs ietekmēt. Šajā ziņā mēs kļūstam tuvāki Skandināvijai, kur šāda tendence bija raksturīga visu laiku, proti, ka bez pastāvīgās dzīvesvietas ģimenei ir brīvdienu māja ārpus pilsētas, kur izbraukt atpūsties. Tas nozīmē, ka esam kļuvuši labāk situēti un pārejam nākamajā labklājības līmenī," skaidro nekustamā īpašuma eksperts.

Otrs iemesls – jaunas ģimenes, kur abi vai viens no vecākiem var strādāt attālināti, vai arī viens strādā ārzemēs, nolemj pārcelties no Rīgas uz Valmieru, Cēsīm vai Smilteni. Tāpat arī var novērot tendenci, ka bērnu un viņu izglītības dēļ ģimenes pieņem lēmumu pārcelties no ārzemēm atpakaļ uz Latviju. "Skatās, kur ir labas skolas, veselības aprūpe, sportošanas iespējas un citas izklaides. Pēdējie 3–4 klienti, kas ir izvēlējušies iegādāties zemi vai māju Valmierā vai pie Valmieras, vēlas iekārtoties tā, lai septembrī bērni jau varētu iet skolā Valmierā. Tas pierāda, ka šeit ir laba, konkurētspējīga vide ģimenēm," neslēpj Biernis.

Viņš arīdzan uzsver, ka pieprasījums pēc dzīvojamām platībām Vidzemē šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums: "Ja Rīgas centrs ir tukšs, tad mēs šajā reģionā nespējam apmierināt pieprasījumu. Valmierā un tās apkārtnē, 5–10 km attālumā no pilsētas, ceļ 200–300 jaunas mājas. Situācija ir līdzīga kā Pierīgā, kur katru brīvo laukumu mēģina apbūvēt. Piemēram, mums 5–7 km attālumā no Valmieras ir viens ciemats, kuru veiksmīgi attīstām kopš 2010. gada. Ja kādreiz bija grūti pierādīt bankai un saņemt kredītu jaunu māju celtniecībai, tad patlaban ir uzceltas jau 20 mājas, bet priekšā stāv vēl pieci pasūtījumi. Vairāk pasūtījumu gan mēs nepieņemam, jo nespējam tos izpildīt. Turklāt šis gads izceļas, jo mainās cenas – gan būvmateriāliem, gan darbaspēkam –, tāpēc varbūt pat ir nedaudz jāpiebremzē. Būtisks aspekts – trūkst sērijveida dzīvokļu, kuru celšanas izmaksas ir tādas pašas kā Rīgā un Pierīgā."

Vaicāts, vai iezīmējas kādas tendences īpašumu atrašanās vietas izvēlē, Biernis atklāj, ka klasisko privātmāju cilvēki vēlas tuvāk kādam lielākam centram – Valmierai vai Cēsīm, savukārt brīvdienu mājas izvēlas pa visu Latviju. Tiesa, nevis ceļ jaunas mājas, bet gan pērk un atjauno jau esošās. "Kovidu pavadīt Purvciema dzīvoklī neviens negrib ne ziemā, ne vasarā. Cilvēks grib tuvāk dabai, kur mazāks cilvēku blīvums," uzsver eksperts.

Ar ko jārēķinās cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu apbūves zemesgabalu Valmierā, Cēsīs vai Smiltenē? "Patlaban stabili tie ir 10–20 eiro par kvadrātmetru. Ja tās ir gatavas mājas, tad to izmaksas tikai nedaudz atpaliks no Pierīgas izmaksām. Tagad iegādāties māju 120 līdz 150 tūkstošu eiro robežās vēl var, bet tuvākā gada laikā šī cena varētu pieaugt no 150 līdz 200 tūkstošiem. Kā arī – teritorija nav bezizmēra un reģiona kapacitāte vienā brīdī var apsīkt," pauž Biernis.

Viņš arīdzan atklāj, ka samazinās komerctelpu platības – uzņēmumi pārdod lielos birojus un pārceļas uz mazākiem, jo cilvēki lielākoties strādā attālināti un grasās to darīt arī nākotnē. "Ja agrāk Latvija bija Rīga un pārējā Latvija, tad tagad šis koncepts ir mainījies, jo visi ir kļuvuši krietni vien mobilāki," rezumē nekustamā īpašuma uzņēmuma LVKV valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.

Par LVKV

Nekustamā īpašuma uzņēmums LVKV Vidzemes tirgū aktīvi darbojas jau kopš 1992. gada un ir lielākais nekustamā īpašuma uzņēmums Vidzemes reģionā, kas piedāvā visus ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus: dzīvokļu, māju, apbūves gabalu, komercobjektu, lauku viensētu, lauksaimniecības zemju un mežu iegādi un īri, kā arī novērtēšanu. Uzņēmuma darbinieki ir dažādu nekustamā īpašuma nozaru speciālisti, kuri ir kompetenti un kvalificēti speciālisti, kas ieguvuši vairāku asociāciju biedra statusu, tostarp ir LANĪDA un LĪVA asociētie biedri. Plašāka informācija un aktuālie piedāvājumi uzņēmuma mājaslapā: https://www.niv.lv/lv/.

Adreses

Valmiera: Rīgas iela 39, LV-4201
Cēsis: Raunas iela 15, LV-4101
Valka: Rīgas iela 11, LV-4701

Kontaktinformācija

Epasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Tālrunis: +(371) 642 07022

Seko mums